a1Ķēn.7,15.
bMat.22,4.
c9,14. Dāv.dz.68,12. Lūk.11,49.
d8,5.
e4,17.
f15,12. 19,25. 23,9.
gMat.25,29.
h1,7. 30,3. Ījab.28,28.
i3,2.16.
jĪjab.22,2. Gal.6,5.
k7,11.
l9,3.
m9,4.
n5,15.16. 9,5. 20,17.
o7,27.
Proverbs 9
Gudrība aicina, un ģeķība tāpat.
1Dieva gudrība ir uztaisījusi savu namu, viņa uzcirtusi savus septiņus pīlārus; a 2Viņa nokāvusi savus kaujamos, jaukusi savu vīnu, ir jau klājusi savu galdu; b 3Viņa izsūtījusi savas kalpones; viņa sauc no pilsētas augstākām vietām: c 4„Kas nejēga, lai griežas šurp!“ kas neprātīgs, uz to viņa saka: d 5„Nāciet, ēdiet no manas maizes, un dzeriet no vīna, ko esmu jaukusi. e 6Atstājiet nejēdzību, tad dzīvosiet, un staigājiet pa atzīšanas ceļu!“ 7Kas smējēju pamāca, tas dabūs kaunu, un kas bezdievīgo pārmāca, apsmieklu. 8Nepamāci smējēju, ka viņš tevi neienīst; pamāci prātīgo, tas tevi mīlēs. f 9Dod prātīgam, tad viņš tiks jo prātīgs, māci taisnu, tad viņš pieaugs mācībā. g 10Tā Kunga bijāšana ir gudrības iesākums, un izprast, kas svēts, tā ir atzīšana. h 11Jo caur mani taps daudz tavu dienu un vairosies tev dzīvības gadi. i 12Ja tu gudrs, tad tu sev gudrs; ja tu smējējs, tad tu viens pats to nesīsi. j 13Nejēdzība ir sieva tītīga, ģeķīga, kas neatjēdz nenieka k 14Tā sēž sava nama durvīs uz goda krēsla pilsētas augstās vietās, l 15Aicināt tos, kas iet garām pa ceļu, kas staigā savās taisnās tekās. 16Kas nejēga, lai griežas šurp! Un kas neprātīgs, uz to viņa saka: m 17„Zagts ūdens ir salds, un slēpta maize garda!“ n 18Bet tas nemana, ka tur miroņi, un elles dziļumos viņas viesi! o
Copyright information for
LvGluck8